www.vwgolfklubs.lv

Covid bija Dieva plāns, iedomājieties, kas notiks kad Dievs atklās atomfiziku xD

msh wrote: ↑

21.04.2020, 13:18

Neeju, tas būtu 6 stundu gājiens vienā virzienā

Dodies?

ibumetiins wrote: ↑

21.04.2020, 18:30

es gribētu ticēt jo kā jau minēji, man pat jau jaunam būdamam ir lielas bailes no nāves, zinot ka pēc tā arī viss beidzas, bet es tik pat labi varu piespiest sevi ticēt lidojošajam spageti monstram

Ka izpaužas bailes no nāves?

mikimiki wrote: ↑

21.04.2020, 19:48

Ka izpaužas bailes no nāves?

Nezinu vai to var piesaistīt pie existential crisis, bet to man ir pat grūti vārdiem apskaidrot, tas ir diezgan abstrakti, bet tā ir doma ka man uz šīs pasaules ir vēl kādi 60 gadi palikuši un tad arī būs viss. Es neatdzimšu, es nenonākšu debesīs/ellē, es vienkārši beigšu eksistēt, un 100 gadus pēc tam neviens pat mani vairs neatcerēsies. Visums turpināsies, cilvēce iespējams eksistēs miljoniem vai miljardu gadu un es neko no tā nepiedzīvošu, jo no manis pat skelets nebūs palicis pāri.

Man nav bail no pašas miršanas, bet gan no tā cik nāve ir galējīga.

Sāc ticēt Dievam un nevarēsi vien sagaidīt kad tiksi pie sava pasaku tēla. Msh garantē.

ibumetiins wrote: ↑

21.04.2020, 20:26

Nezinu vai to var piesaistīt pie existential crisis, bet to man ir pat grūti vārdiem apskaidrot, tas ir diezgan abstrakti, bet tā ir doma ka man uz šīs pasaules ir vēl kādi 60 gadi palikuši un tad arī būs viss. Es neatdzimšu, es nenonākšu debesīs/ellē, es vienkārši beigšu eksistēt, un 100 gadus pēc tam neviens pat mani vairs neatcerēsies. Visums turpināsies, cilvēce iespējams eksistēs miljoniem vai miljardu gadu un es neko no tā nepiedzīvošu, jo no manis pat skelets nebūs palicis pāri.

Man nav bail no pašas miršanas, bet gan no tā cik nāve ir galējīga.

A nah par kautko tādu jādomā? Tādā ziņā po*ujisms ir ļoti vēlama rakstura iezīme. Kāda jēga bendēt nervus un domāt par to vai nonāksi Valhallā vai reinkarnēsies par sieviešu tualetes poda sēdekli? Tā vietā labāk padomāt ko darīt ar atlikušo laiku kas visiem atlicis. Kā sacīt jāsaka: "Life has a 100% mortality rate"....

ibumetiins wrote: ↑

21.04.2020, 20:26

Nezinu vai to var piesaistīt pie existential crisis, bet to man ir pat grūti vārdiem apskaidrot, tas ir diezgan abstrakti, bet tā ir doma ka man uz šīs pasaules ir vēl kādi 60 gadi palikuši un tad arī būs viss. Es neatdzimšu, es nenonākšu debesīs/ellē, es vienkārši beigšu eksistēt, un 100 gadus pēc tam neviens pat mani vairs neatcerēsies. Visums turpināsies, cilvēce iespējams eksistēs miljoniem vai miljardu gadu un es neko no tā nepiedzīvošu, jo no manis pat skelets nebūs palicis pāri.

Man nav bail no pašas miršanas, bet gan no tā cik nāve ir galējīga.

Nesaki šito airbalticā xD

GG. wrote: ↑

21.04.2020, 21:32

Nesaki šito airbalticā xD

Neesmu depresīvs, viarak būtu jāuztraucas ja man nebūtu bail no nāves

Arrchey wrote: ↑

21.04.2020, 21:22

A nah par kautko tādu jādomā? Tādā ziņā po*ujisms ir ļoti vēlama rakstura iezīme. Kāda jēga bendēt nervus un domāt par to vai nonāksi Valhallā vai reinkarnēsies par sieviešu tualetes poda sēdekli? Tā vietā labāk padomāt ko darīt ar atlikušo laiku kas visiem atlicis. Kā sacīt jāsaka: "Life has a 100% mortality rate"....

Smadzenes ir ļoti sarežģītas, grūti ir par ko tādu nedomāt. Un, protams, tas tieši nozīmē ka dzīvo kā vēlies un dari ko gribi, kas arī ir labi.

If you are depressed, you are living in the Past. If you are anxious you are living in the future. If you are at peace you are living in the moment. – Lao Tzu

Nevajag satraukties par to, ko nevari ietekmēt.

GG. wrote: ↑

21.04.2020, 22:19

If you are depressed, you are living in the Past. If you are anxious you are living in the future. If you are at peace you are living in the moment. – Lao Tzu

Nevajag satraukties par to, ko nevari ietekmēt.

Yesssss zinu, mēģinu dzīvot ar tādu mindset, vienkārši reizēm domas aizklīst

Nāks nākamie sū*i, šitie aizmirsīsies....

cilvēce izmirs, pēctam atjaunosies un dzims jaunas reliģijas. Šī nav un nebūs vienīgā cilvēce. pēc miljards gadiem visi pielūgs behas emblemu, kuru atradīs kādā dzintarā

ble kā es gribētu šitādu, tik mājīgs izskatās https://www.ss.com/msg/lv/transport/car ... ceelx.html

msh wrote: ↑

21.04.2020, 18:15

Viņiem ir apsolījums pēc savu šīs zemes gaitu beigšanas nonākt debesīs, dēļ kā viņiem nav to tualetistu baiļu no nāves, jo dzīve nebeigsies kapos 2m zem zemes - viens otrs pat vēlas tagad un tūlīt doties "tur", bet nu tam būs notikt Dieva noteiktajā laikā, jo dzīvību sev atņemt nedrīkst...

Dievam neticu, bet no nāves nav diži lielas bailes. Ir tik tādā izpausmē, ka negribu nomirt traģiskajos veidos - slīkt, degt un vēl kaut kas ilgs un mokošs. Ātri apsisties ap koku un tikt izārdītam ir ok. Bija viens (divi, ja ieskaita dzīvokļa aizdedzināšanu 5 gadu vecumā, kā rezultātā saindējos ar dūmiem un diezgan ilgi nogulēju slimnīcā. Trīs - ja slīkšanu līdz atrubonam, bet arī bērna vecumā) atgadījums, kur biju tālu no nāves, bet tajā brīdī nezināju vai piecelšos un tas manī paniku neizraisīja (kaut arī apstākļi bija ļoti pozitīvi panikai). Tam ir savas negatīvās puses - savas veselības netaupīšana un neapdomīgi gājieni (bet esmu samērā piezemēts, tā kā retāk).

Nav arī melns un balts - nav tikai tualetnieki un ticīgie, ir arī agnostiķi. Principā domāju, ka tur iekrītu. Bībele ir hujņa, bet noliegt vai pierādīt kā pārāka esamību nevar. Dzīvoju pēc savas labākās sirdsapziņas un gan jau tur galā, just in case, to novērtēs

Es gan ticu tādai lietai kā "pēdējais sapnis". Jeb tam, kas varētu imitēt vietu, kas aprakstīta reliģiskajās grāmatās - ja pats jūti, ka esi sūdīgi nodzīvojis, būs murgs un mokoša nāve (elle), ja jūties labi un pacilāti par savu aizejošo eksistenci, tad arī būs pacilājošs sapnis un mierīga nāve (debesis)