Ievērtē manu train of thought:
-Es to auto būvēju nostaļģijas pēc, atteicos mest plinti krūmos, jo nepatīk pamest lietas pusratā.
-Es viņu būvēju, jo kad man bija brūnais golfs, kur uz daudzām lietām bija maksimāls kompromiss, es sapņoju par ideālu golfu. Ideālo golfu es iztēlojos tieši tādu.
-Es gūstu lielu baudu no paša būvēšanas, detaļu meklēšanas procesa, iespējams līdzvērtīgu braukšanas priekam.
-Pagājušajā sezonā es nobraucu labi ja pāris tūkstošus km, visbiežāk es braucu pa trasi, kas bija reāli fun.
-Vēlmes lietot ikdienā otro golfu, man nav, jo viņš neatbilst manām izlepušajām ikdienas prasībām un plus man ir žēl to auto triekt ikdienā.
-Savukārt paturēt tīri braukšanai trasē nešķiet loģiski, jo a)ir neomulīgi braukt uz robežas, jo saproti, ka vari visu darbu izsmērēt pret betonu b)onanēt lēnām mani neinteresē c)trasei ir cits auto, kurš nav perfekti izpiderasīts, tāds uz kuru ir vairāk vienalga un kurš ir vairāk piemērots trasei
-Es neloloju iluzijas, ka paturēšu to auto visu mūžu, būvējot jau zināju, ka pabeigšu un pēc gada/diviem pārdošu, lai tiktu pie sava ultimate sapņu auto
-Man nav žēl atdot savu darbu citās rokās, kas novērtēs manu veikumu un gūs no tā prieku.
-Tirgus situācija šobrīd ir ļoti laba, lai realizētu viņu Eiropā.
-Šobrīd ir pēdējais mirklis, lai tiktu pie mana ultimate sapņu auto, kura cena pēdējā gada laikā ir pakāpusies par vidēji 10k euro.
Ja tikšu pie tā auto, to gan es nekad dzīvē nepārdošu, tāpat kā c126 projektu.
Kad būsi sakrājis, piesakos ciemos uz aptaustīšanu 
