Procesu sākam ar to, ka noņemam apšivku durvīm ( ja ir visāda elektronika, štekerus var pat neraustīt ārā no pogām, jo pietiek atbīdīt nedaudz nost, vadu garums pietiek ).
Atskrūvējam seškanti vai torksu, kas ir durvju galā un tur ručku savā vietā.
Pastumjam ručku maksimāli uz priekšas pusi un tagad, pabāžot galvu starp durvīm un malā paņemto apšivku, atrodam mēlīti, kas reāli atver durvis, kad parauj rokturi. Ja nesanāk ieraudzīt, tad jāparausta ručka un viss taps skaidrs. Mēlīti pabīdam pa kreisi ( skatoties no salona puses ) un dabūjam ārā ručku no durvīm.
* Iespējams, ka durvīm ar oriģinālo centrālo atslēgu tur kaut kas izskatās mazliet sarežģītāk ( zinātāji - apgaismojiet, lūdzu ).
Tagad mums ir šāds te veidojums:
Paliecam uz sānu un savelkam atsperīti, lai dabūt nost pirmo detaļu:
Pēc tam noņemam figņu ar atsperi, kas atgriež slēdzenes cilindrīti sākumstāvoklī, un tagad tas izskatās šādi:
Cilindrītis ir atbrīvots un to var viekārši izspiest ārā:
Te nu šis ir ar daļu no atlikušajiem un sašķaidītajiem pin'iem pēc otrās uzlaušanas:
Arī ručkā redzamas pamatīgas gropes, ko pin'i iegrauzuši, cenšoties pretoties neģēlim:
Cilindrītis no vienas puses - dažiem caurumiņiem redzami apaļie caurumiņi, kur atrodas maziņās atsperītes, kas to pin'us atspiež atpakaļ, kad izņem atslēgu:
Skats darbībā ( pirms ):
Un pēc ( fonā izvarotie pin'i un mazās atsperītes ):
Veselīgs un necietis pin's:
Kad, pēc slikto cilvēku uzbrukma braucamrīkam, ir sagātāts jauns cilindrītis, tad pa vienam pēc kārtas jāvelk ārā un jāpievīlē tā pin'i, lai tas derētu esošajai atslēgai.
Un jāatceras, ka tas mazais cilindrītis nespēj pretoties negodīgu ļaužu trikam ar taisnu, cietu, plakanu priekšmetu slēdzenē ilgāk par 3 sekundēm, tādēļ viss, kas uzskatāms par vairāk kā mazvērtīgu, salonā bez pieskatīšanas nav jāatstāj pat ejot uz lielveikalu.
pats no Ogres esmu, uz Rīgu arī aizlaižu..