ozoliņa corrado
Posted: 09.01.2016, 23:43
klasikas īpašnieki zina - vairāk laika tiek pavadīts garāžā, nevis actually braucot vai aprakstot savu "mīļāko".
CORRADO. 1995. gads. 2.0 benzīns un ieķīmiķota klepojoša 2. paaudzes gāze. 4 cilindru nezvērs, gluži kā karu pārcietis karavīrs - ar amputētu locekli - kompresoru. Nebūtu šī mazā iztrūkuma, būtu pilns g60, bet nu ko tur daudz.
8 vārsti un sagriezts sūknis dod jaudu ārā, kas nebūt nelīdzinās tehniskajā pasē rakstītajam "85kw". Koni amortizatori un sēdinātās atsperes, purnā enģeļacis, migalku vietā reste, pavaroti ar tonējošo plēvi, kopā tāds normāls rajončiks sanāca. Aizmugurē gandrīz kilovats bum bum skanēja, viss kā rajonā pieklājas. Vēl spoilers, kurš manuāli ar pogu laižas, vai arī pats uzbudinās un izlaižas pie 120km/h, hell yea.
Ko līdz nopirku, auto sāka iepazīt izklaides industriju jeb tautā pazīstamo Rumbulu, tur arī sākās problēmiņas, kas kā no kalna krītoša sniega pika apauga arvien lielāka un lielāka.
Lukturi krita ārā,
Bamperis krita nost
Tosola trubas plīsa pušu
Dzinējs neleca un slāpa nost
Kārba noklājās, ieliku arī jaunu sajūga komplektu
Kulise izjuka
Signalizācijai piemetās triperis
Eļļu sāka ēst vairāk par bendžu
Pēc avārijas no rumbulas tika sadragāta aizmugure, ko, par laimi, apdrošinātāji nosedza. Labā aizmugurēja arka pārrauta uz pusēm no taisnošanas.
Durvju ručka noklājās. Iemetās VW slimība, visi dačiki pārplīsa utt.
Durvju apšuvumus no biežās skrūvēšanas sabeidzu
Lūka beidza strādāt
Gāze sāk neiet.
Kad vasara gāja uz beigām un riepas pārtapa par slēpēm ar redzamiem kordiem, tika pielikts izšķirošais punkts. Mārupes rajonā tika uztaisīts bortiņdrifts, kura rezultātā tika nomainīts:
Pusasis, stūres stienis, pirksts, plaukts un visas bukses, pakaļējais labais stupicas gals, gultnis, visur br. diski un kluči, kā arī jāiepērk braucamie diski. Salocīju arī pakaļējo tiltu, bet to slinkums mainīt. sanāk tā, ka priekšējie riteņi - viens nedaudz uz priekšu, viens uz atpakaļi, bet aizmugurēji - abi nedaudz pa labi.
Da nekas, salons pilnībā izvarots, trieciens tāds, ka viss kabatu saturs uz aizmugurējā beņķi izgūlās. Labi, ka bija nolādētās, cietās atsperes un apmele gana augsta.
A ko darīt, kad kāja smaga un rokas līkas ?
Kad autiņš atkal bija braucams, uzliku sporta stūri, ietestēju pilno recaro beņķi un atkal dabuju mainīt kārbu.
Tikko bija pirmais sniedziņš... Nu atkal kārba un sajūgs attā attā. kas pa na*uj? Sitienus netaisu, bezjēdzīgi 6k tahometrā negriežu, slodze baigā nav.. da nu.
Aizvakar starteris nomira, tad ar ievilkšanu braukājos apkārt. Lieki piebilst, ka ar beigtu tukšgaitas regulētāju tas ir īpašs prieks, ievelk un tad 15min kurini, lai neslāptu. Gudru var netēlot, visvisādi joki izmēģināt, laikam beidzot jāsaņemas nomainīt..
Pagāšnedēļ uz skati aizbraucu, ielika desmit divniekus un divus vieniniekus. Izrādās fakts, kad aizkrīt širmis un tu sit pa spoguli, tad ne vien nolauzīsi spoguli, bet vēl iešķaidīsi arī vējstiklu.
Šodien kkas ar eļļas filtru notikās, vai nu karteri uzsitu imantas laukumā braucot, vai blīve sakusa, vai aukstumā pārgriezu..
Kopumā tāds secinājums - 80% skrūvē, 20% brauc. Manai sievietei arī prieka un bēda reizē, no viens puses, vairāk uzmanība un nauda uz corrado nekā viņu, bet no otras puses - mīļākā man vislaik ir garāžā, tīri fiziski nepietiktu laika citām.
CORRADO. 1995. gads. 2.0 benzīns un ieķīmiķota klepojoša 2. paaudzes gāze. 4 cilindru nezvērs, gluži kā karu pārcietis karavīrs - ar amputētu locekli - kompresoru. Nebūtu šī mazā iztrūkuma, būtu pilns g60, bet nu ko tur daudz.
8 vārsti un sagriezts sūknis dod jaudu ārā, kas nebūt nelīdzinās tehniskajā pasē rakstītajam "85kw". Koni amortizatori un sēdinātās atsperes, purnā enģeļacis, migalku vietā reste, pavaroti ar tonējošo plēvi, kopā tāds normāls rajončiks sanāca. Aizmugurē gandrīz kilovats bum bum skanēja, viss kā rajonā pieklājas. Vēl spoilers, kurš manuāli ar pogu laižas, vai arī pats uzbudinās un izlaižas pie 120km/h, hell yea.
Ko līdz nopirku, auto sāka iepazīt izklaides industriju jeb tautā pazīstamo Rumbulu, tur arī sākās problēmiņas, kas kā no kalna krītoša sniega pika apauga arvien lielāka un lielāka.
Lukturi krita ārā,
Bamperis krita nost
Tosola trubas plīsa pušu
Dzinējs neleca un slāpa nost
Kārba noklājās, ieliku arī jaunu sajūga komplektu
Kulise izjuka
Signalizācijai piemetās triperis
Eļļu sāka ēst vairāk par bendžu
Pēc avārijas no rumbulas tika sadragāta aizmugure, ko, par laimi, apdrošinātāji nosedza. Labā aizmugurēja arka pārrauta uz pusēm no taisnošanas.
Durvju ručka noklājās. Iemetās VW slimība, visi dačiki pārplīsa utt.
Durvju apšuvumus no biežās skrūvēšanas sabeidzu
Lūka beidza strādāt
Gāze sāk neiet.
Kad vasara gāja uz beigām un riepas pārtapa par slēpēm ar redzamiem kordiem, tika pielikts izšķirošais punkts. Mārupes rajonā tika uztaisīts bortiņdrifts, kura rezultātā tika nomainīts:
Pusasis, stūres stienis, pirksts, plaukts un visas bukses, pakaļējais labais stupicas gals, gultnis, visur br. diski un kluči, kā arī jāiepērk braucamie diski. Salocīju arī pakaļējo tiltu, bet to slinkums mainīt. sanāk tā, ka priekšējie riteņi - viens nedaudz uz priekšu, viens uz atpakaļi, bet aizmugurēji - abi nedaudz pa labi.
Da nekas, salons pilnībā izvarots, trieciens tāds, ka viss kabatu saturs uz aizmugurējā beņķi izgūlās. Labi, ka bija nolādētās, cietās atsperes un apmele gana augsta.
A ko darīt, kad kāja smaga un rokas līkas ?
Kad autiņš atkal bija braucams, uzliku sporta stūri, ietestēju pilno recaro beņķi un atkal dabuju mainīt kārbu.
Tikko bija pirmais sniedziņš... Nu atkal kārba un sajūgs attā attā. kas pa na*uj? Sitienus netaisu, bezjēdzīgi 6k tahometrā negriežu, slodze baigā nav.. da nu.
Aizvakar starteris nomira, tad ar ievilkšanu braukājos apkārt. Lieki piebilst, ka ar beigtu tukšgaitas regulētāju tas ir īpašs prieks, ievelk un tad 15min kurini, lai neslāptu. Gudru var netēlot, visvisādi joki izmēģināt, laikam beidzot jāsaņemas nomainīt..
Pagāšnedēļ uz skati aizbraucu, ielika desmit divniekus un divus vieniniekus. Izrādās fakts, kad aizkrīt širmis un tu sit pa spoguli, tad ne vien nolauzīsi spoguli, bet vēl iešķaidīsi arī vējstiklu.
Šodien kkas ar eļļas filtru notikās, vai nu karteri uzsitu imantas laukumā braucot, vai blīve sakusa, vai aukstumā pārgriezu..
Kopumā tāds secinājums - 80% skrūvē, 20% brauc. Manai sievietei arī prieka un bēda reizē, no viens puses, vairāk uzmanība un nauda uz corrado nekā viņu, bet no otras puses - mīļākā man vislaik ir garāžā, tīri fiziski nepietiktu laika citām.
Tā jau maz viņu, bet laikam ko var gribēt, ja gribas būt racerim.
