Tā, kur mēs palikām, pirms veselības stāvokļa dēļ šitentā filma pārtrūka pirms ziemassvētkiem...
Termotronika ieplūdes devējs
mk2 karstās puses augša sapārota ar toledo karstās puses apakšu, mk3 temp klapes plastmasiņu un mk3 termotronika motoriņu. Abu pušu sapārošana nenotika pārāk viegli - kodi gan vienādi, bet faktiski atšķiras, ne tikai motoriņu stiprinājumu esamība, bet vēl pāris sīkumi, kas prasīja šo to nofrēzēt ar dremeli. Normālais risinājums būtu bijis uzlikt visu toledo karsto pusi, bet tā kā man pat sapņos nenāca ka tā kaste varētu noderēt, tad pirms pusotra gada ar to apgājos bik neuzmanīgi un rezultātā augšai stiprinājums ir nolauzts
Kad kaste bija salikta, tālāk sāka traucēt plastmass kas pūš uz kājām, un tālāk nācās frēzēt arī to. Lielākais kāsis ir šitentais - lūk tā izskatās motoriņa sviriņa kad klape ir galējā karstajā pozīcijā - jep, jūs uzminējāt - nemierīgs pasažieris var ar kāju uzspert un to nolauzt
Pēc tam kad termotroniks un gāze bija salodēti, varēja [at]sākties cīņa ar čūskām...
Nu un vēl iestājās tas moments, no kura jau sen biju baidījies - manā mašīnā ir trīs dažādi diagnoztikas štekeri...

Varbūt ar laiku kārtības labad vajadzēs tos divus pārtaisīt katru uz savu 2x2 štekerīti, pie noteikuma ka attiecīgais kabelis spēs darboties ar no citurienes ņemtu masu un barošanu.
Kad nu reiz biju salicis atpakaļ priekšējo paneli, piektdienā pirms ziemassvētkiem, ņēmu un saslimu par jaunu, ar skaistām temperatūrām...

Pēc visa izveiktā atkal nedarbojās mans temperamentīgais kruīzs, maģim pamanījos noplēst antenas vadu un termotroniks regulējas grozot ripuli uz vadības bloka, kurš atrodas viduskonsoles dziļumos - nu un motorā esošo darvu arī jau sen prasījās nomainīt, bet veselība neļāva... Tā nu uz ziemassvētkiem tika nobraukti 700 km līdz aizkrauklei un atpakaļ - aizkrauklē tika izrauts no viduskonsoles izskata pēc tur esošais maģis, lai varētu regulēt temperatūru, savādāk turpceļā biju uz salšanas robežas [savādāks salona temp devēja / lūciņu novietojums rezultējas zemākās salona temperatūrās; ar potenciometru uzgrieztu uz vidu, tb 24 grādiem, termotroniks tik daudz salonā neiedod...] , kruīzu pie dzīvības dabūt neizdevās... Uz jauno gadu sanāca izbraukāt saldu, saldū pa brīvu brīdi ar testeri pazvanīju kruīza bloka štekeri, izrādījās ka sūknim viens uzkniebjamais kontaktiņš iedzīvojās nekontaktā - tad nu atpakaļceļā kruīzs atgriezās ierindā.
Šovakar vēl sajutos pietiekami stiprs lai beidzot nomainītu darvu pret eļļu, un tā nu tas notika.
Ziemassvētkos vēl tika sagādāts cits stūres pastiprinātāja eļļas trauks, trauka kronšteins un pacēlājsūknis ar tā korpusu. Trauks izskatās normāls, kronšteinam uz puses virsmas pat ir saglabājies cinks, pacēlājsūknis interesants - manam izvadiem ārpusē ir iemetusies rūsa, pārplēšot plastmasu - šitam ārpusē viss skaisti, iekšpusē atplūdes trubiņā rūsa un pludiņa kāja sarūsējusi...

No diviem viens gan jau sanāks.