Re: Spams 2021 anonīmie alkoholiķi
Posted: 23.10.2021, 22:18
Valdis Dvorovs
21. Oktobris plkst. 12:05 ·
Kad es gāju skolā, tie bija pagājušā gadsimta septiņdesmitie gadi, padomju laiki. Piedzīvoju kaut ko, ar ko sastopos šodien. Es nebiju nekāds labiņais skolnieks. Biju nesavaldīgs spītnieks. Vairāk nepatikšanu no manis bija, nekā labuma. Taču tagad, ļoti labi var saprast, kā darbojas padomju ideoloģija mūsdienās. Metodes un principi nemainās, ja tie sasniedz vēlamo rezultātu. Tā bija 5 klase, biju draisks mācību stundā un smīdināju klasi, Skolotājas tajā laikā nemeklēja pieeju vai metodes, kā strādāt ar bērniem. Viss bija pavisam vienkārši. Bargā balsī skolotāja pārtrauca stundu, un pavēstīja - visa klase sēdēs līdz stundas beigām neko nedarīs, un pēc stundām paliks šeit , lai turpinātu uzdotā apguvi, pateicoties Dvorova uzvedībai!
Un tad, notika kas interesants! Skolotāja mierīgi varēja doties atvaļinājumā, vai uz banketu padziedāt. Jo, visa atbildība par Dvorova savaldīšanu un nolikšanu uz tā ceļa, kas bija vajadzīgs skolotājai, bija uzkrauta klasei. Visa klase, ķērās audzināt, kaunināt, zākāt, draudēt, redz Dvorov, mēs tevis dēļ, te visi ciešam. Un Dvorovs, uz kādu laiku tika pakļauts sistēmai. Padomju laikā, šī metode bija ļoti labi pielietojama, lai bez atbildības un pūlēm, sasniegtu vēlamo rezultātu, jeb kādā sfērā. Skolotājai bija vara un vara šo metodi lika lietā. Pasaulē nekas nav mainījies . Biju pieaudzis, un 96 gadā, kādu dienu gāju pa ielu, pilsētā kurā dzīvoju. Tad, es jau biju sastapies ar Jēzu, un mana sirds bija pārvērsta. Man pretī nāca tā pati skolotāja. Cienījamos gados, jau pensionāre. Un tad notika kas brīnumains! Viņa jau pa gabalu sauca - Dvorov, piedod man, lūdzu piedod man visu, ko es, tev skolā nodarīju! Es stāvēju ar asarainām acīm un brīnījos. Viņa turpināja - Es sastapu Dievu un visu sapratu kā esmu dzīvojusi. Arī es palūdzu piedošanu, par savu bijušo. Mēs mīļi apķērāmies un samīļojām viens otru. Tā bija brīnišķīgākā izlīgšana mums abiem, pēc tik daudz gadiem. Dievam ir visas lietas iespējamas! Un tikai Kristū, var piedzīvot visu, kas ir labs! Nezinu gan, vai tagad būs tā, kā toreiz 96. Taču nekas nenotiek bez Dieva ziņas.
21. Oktobris plkst. 12:05 ·
Kad es gāju skolā, tie bija pagājušā gadsimta septiņdesmitie gadi, padomju laiki. Piedzīvoju kaut ko, ar ko sastopos šodien. Es nebiju nekāds labiņais skolnieks. Biju nesavaldīgs spītnieks. Vairāk nepatikšanu no manis bija, nekā labuma. Taču tagad, ļoti labi var saprast, kā darbojas padomju ideoloģija mūsdienās. Metodes un principi nemainās, ja tie sasniedz vēlamo rezultātu. Tā bija 5 klase, biju draisks mācību stundā un smīdināju klasi, Skolotājas tajā laikā nemeklēja pieeju vai metodes, kā strādāt ar bērniem. Viss bija pavisam vienkārši. Bargā balsī skolotāja pārtrauca stundu, un pavēstīja - visa klase sēdēs līdz stundas beigām neko nedarīs, un pēc stundām paliks šeit , lai turpinātu uzdotā apguvi, pateicoties Dvorova uzvedībai!
Un tad, notika kas interesants! Skolotāja mierīgi varēja doties atvaļinājumā, vai uz banketu padziedāt. Jo, visa atbildība par Dvorova savaldīšanu un nolikšanu uz tā ceļa, kas bija vajadzīgs skolotājai, bija uzkrauta klasei. Visa klase, ķērās audzināt, kaunināt, zākāt, draudēt, redz Dvorov, mēs tevis dēļ, te visi ciešam. Un Dvorovs, uz kādu laiku tika pakļauts sistēmai. Padomju laikā, šī metode bija ļoti labi pielietojama, lai bez atbildības un pūlēm, sasniegtu vēlamo rezultātu, jeb kādā sfērā. Skolotājai bija vara un vara šo metodi lika lietā. Pasaulē nekas nav mainījies . Biju pieaudzis, un 96 gadā, kādu dienu gāju pa ielu, pilsētā kurā dzīvoju. Tad, es jau biju sastapies ar Jēzu, un mana sirds bija pārvērsta. Man pretī nāca tā pati skolotāja. Cienījamos gados, jau pensionāre. Un tad notika kas brīnumains! Viņa jau pa gabalu sauca - Dvorov, piedod man, lūdzu piedod man visu, ko es, tev skolā nodarīju! Es stāvēju ar asarainām acīm un brīnījos. Viņa turpināja - Es sastapu Dievu un visu sapratu kā esmu dzīvojusi. Arī es palūdzu piedošanu, par savu bijušo. Mēs mīļi apķērāmies un samīļojām viens otru. Tā bija brīnišķīgākā izlīgšana mums abiem, pēc tik daudz gadiem. Dievam ir visas lietas iespējamas! Un tikai Kristū, var piedzīvot visu, kas ir labs! Nezinu gan, vai tagad būs tā, kā toreiz 96. Taču nekas nenotiek bez Dieva ziņas.
