Ja godīgi, nezinu, mans svars man ir vienmēr licis skatīties uz platā gala virsdeķiem un par šosejnieka mazajām desiņām man ir līdzīgs viedoklis kā par zemprofila mizām uz stancētas mašīnas Jebkurā gadījumā šaubos - neesmu redzējis veikalos īpaši šaurus dangus, tie dangi kas tur ir, parasti ir +/- viena platuma, tāda kurš jau ir šaurāks par padomju laiku parastā ielas velosipēda dangiem, un nevarētu teikt ka nepastāv šauri parastie virsdeķi; man te pašam īpašumā ir viens tāds, nonācis īpašumā ar lietotu pakaļas ripuli, kurš savos izmēros diez vai ir īpaši lielāks par tavām šosejnieka mizām...
Apmēram Kaut kādus piecus gadus atpakaļ, apciemojis klasesbiedru sakarā ar viņa tā laika audī kupeju, ieraudzīju lūžņu čupā rāmi, un pavandoties, atradu vēl vienu - tā kā tobrīd lietošanā esošā ZIF 112-512 sieviešnieka rāmis skaidri redzami neturēja slodzi ko radīja mans svars apvienojumā ar manu braukšanas stilu [Brooks ādas ķeblis ļauj no bedrēm neizvairīties ; salieķa 35 mm sēdekļa trubu vietā kur tai piemetināta priekšas truba, es arī pamanījos bik saliekt ] , tad lieli slēgtie rāmji bija tieši tas, kas bija vajadzīgs un tā nu es tos savācu - viens rāmis izrādījās 1967. gada YKPANHA, diemžēl tam laikam kaut kas smags bija ticis tajā čupā uzmests un tas bija līks tāpēc pievērsos otram.
To arī nozīmē - paņēmu pliku rāmi, piemetināju tam trošu stiprinājumus un sametināju pāris niekus, nosmilšoju, nokrāsoju un sakrāmēju apkārt lietas lai sanāktu velosipēds. Pirmo reizi tas rāmis lietošanu manā īpašumā piedzīvoja nepilnus četrus gadus atpakaļ; sakrāmēju velosipēdu ar pliku, nekrāsotu rāmi lai pārliecinātos ka tas rāmis vēl spēj turēt slodzi, un nobraucu pārsimt kilometrus - diemžēl bija nopietna problēma ar vidusasi; kā jau veciem velosipēdiem, vidusass tur bija pēc tā principa kā velosipēda rumbā, ar skrūvējamiem konusiem uz ass un vidusass mājā ieliktām bļodām - diemžēl iestājās tā problēma, kas ar vecākiem velosipēdiem iestājas vēl pāris sīkumos - pie mums veikalos nopērkamās tādas asis ir domātas colliskam izmēram, bet veci eiropas rāmji, dabiski, ir ar tuvu metrisko izmēru kurš ir bik lielāks, un tās bļodas tur vienkārši valcēja ārā - izskatījās ka iepriekšejajam īpašniekam, klasesbiedra vectēvam, bija bijusi līdzīga problēma. Tā nu tas ričuks tika sadalīts reizinātajos, vidusass mājā tika iemetināta no kaut kāda mūsdienu kalnīgā izgriezta vidusass māja lai varētu ieskrūvēt monobloku [man šito variantu ieteica vienā liepājas veloveikalā] un pēc tam tas rāmis tika aizvests uz vienu liepājas veloveikalu to vidusass māju sakopt, jo attiecīgais vītņurbis ir pārāk dārgs lai man būtu vērts tādu iegādāties - pēc tam tas rāmis tāds nomētājās manā garāžā pāris gadus, līdz man apnika ka tas tur mētājas un vajadzēja aizvietotāju tābrīža velosipēdam + vēl nopirku jebajā nelietotu Sturmey - Archer AW rumbu, kas kļuva par pēdējo salmiņu lai to ričuku atgrieztu lietošanā.
Nepilnus četrus gadus veca bilde; tolaik biju tam ričukam saspieķojis sniegpārsliņas
Iztrūkumi? Pagaidu dakšas vietā jāuzbūvē normāla dakša ar bremzēm kura arī derētu šim rāmim [padomju standarta dakšām truba ir par īsu, nesanāk vieta kontruzgrieznim], jānopērk jauna ģeneratorrumba un tā jāiespieķo; līdzšinējā izrādījās esam beigta un sekcija parādīja ka tur laikam ir pizģec, jāsakārto vēl pāris sīkumi rāmim, kaut kā tā. Nākotnē vēl derētu iepirkt rumbu ar bik vairāk robiem, trīs ir bik par maz, un Shimano Nexus septiņniecīte man ne sevišķi patīk, lai arī par to kas ir salieķī man sūdzību nav.