msh wrote: ↑01.06.2022, 19:54
jo vairāk tāpēc ka zem katra slēpjas kāda sačakarēta dzīve kur tā varēja nebūt.
Suicīda un depresijas iespēja transgenderiem pēc operācijām ir milzīga, bet man šķiet, ka cilvēks kas visu mūžu dzīvos ar vēlmi nogriezt sev pipeli, bet to neizdarīs, tāpat nevar tikt uzskatīts par baigi laimīgo un nesačakarēto.
Cilvēka seksualitāti īsti nevar ietekmēt ar informāciju. Mums kā hetero cilvēkiem tam būtu jābūt skaidri saprotamam. Ja mums skolā būtu stāstījuši par gejiem un lesbietēm, domā ka mēs pēkšņi izdomātu: "oh wow, dolbīties pakaļā ir reāli kruti, davai jāpamēģina". Ir lietas, kas ir pievilcīgas vai nepievilcīgas un to indivīdā neizmainīs informācija.
Nezinu statistiku vai tranniju un homo šobrīd ir procentuāli vairāk kā kādreiz. Par to ir grūti spriest, jo kādreiz šie cilvēki slēpās, tagad jūtoties brīvāk var šķist, ka šis procents ir strauji audzis. JA tomēr šis procents ir audzis, tad jādomā par to kāpēc tas notiek fizioloģiskā līmenī. Mikroplastmasu vai citu faktoru kā mazkustība, ietekmē uz reproduktīvo un endokrīno sistēmu. Tīnis ar aptaukošanos, kas nesporto, kam dēļ tā ir zemāks testosterona līmenis (kas jau tā, mikroplastmasu un citu sūdu ietekmē visiem ir pazemināts), iespējams, ka būs vairāk nosliecies uz "es jūtos kā sieviete", tīri dēļ hormonālā disbalansa.
Karoč, sarežģīts temats.